Zvērinātu advokātu birojs “Rode un partneri” vērsās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrā ar lūgumu sniegt atzinumu. Kā atbildi uz šo lūgumu tika saņemts juridiskais atzinums, kuram, mūsu Advokātu biroja ieskatā, ir būtiska nozīme aizstāvības īstenošanā krimināllietās.

Juridisks atzinums par personas darbību kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma 323.pantu

Atzinuma sniedzēja – LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore. Dr. iur. Valentija Liholaja

Lūgumā par juridiskā atzinuma sniegšanu tiek lūgts sniegt atzinumu par šādiem trim jautājumiem:

1. Vai Krimināllikuma 323. pantā (kukuļdošana) ietvertās tiesību normas interpretējamas tādējādi, ka attiecīgajā pantā paredzēta atbildība par “kukuļa-pateicības” došanu? Vai atbildība par “kukuļa-pateicības” došanu Krimināllikumā bija paredzēta 2015. gadā?
2. Vai atbilstoši Krimināllikuma redakcijai, kas bija spēkā no 19.02.2015. līdz 01.12.2015., gadījumā, ja starp kukuļdevēju un valsts amatpersonu, pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja interesēs, ir noslēgta vienošanās par kukuļa nodošanu valsts amatpersonai nākotnē, kukuļdevējam ir inkriminējama kukuļa piedāvāšana, savukārt, kukuļņēmējam – kukuļa piedāvājuma pieņemšana?
3. Vai gadījumā, kad inkriminēta kukuļa piedāvāšana un šādam piedāvājumam sekojoša kukuļa vai tā daļas nodošana, uzskatāms, ka noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar kukuļa piedāvājuma izteikšanu? Vai noziedzīgā nodarījuma sastāvā ietilpst kukuļa vai tā daļas nodošana un kāda nozīme personas saukšanai pie atbildības un sodīšanai saskaņā ar Krimināllikuma 323. pantu šādā gadījumā ir minētā kukuļa vai tā daļas nodošanai?

Veiktās izpētes rezultātā, atbilstoši tiesiskajam regulējumam un krimināltiesību teorijā un praksē paustajām atziņām par uzdotajiem jautājumiem var tikt sniegti šādi atzinumi. 

1.jautājums – Tiek lūgts sniegt skaidrojumu, vai Krimināllikuma 323.pantā (kukuļdošana) ietvertās tiesību normas interpretējamas tādējādi, ka attiecīgajā pantā paredzēta atbildība par “kukuļa-pateicības” došanu? Vai atbildība par “kukuļa-pateicības” došanu Krimināllikumā bija paredzēta 2015. gadā?

[1] Atbilstoši aktuālajam regulējumam Krimināllikuma[1] (turpmāk arī KL) 323.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

[2] Tādējādi, nosakot atbildību par kukuļdošanu, likumdevējs KL 323.panta pirmajā daļā norāda, ka kukulis, tas ir, materiāla vērtība, mantisks vai citāda rakstura labums valsts amatpersonai tiek dots vai piedāvāts vai apsolīts pēc tā pieprasīšanas, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību.

[3] Gramatiski iztulkojot KL 323.panta pirmās daļas dispozīciju, viennozīmīgi var secināt, ka sodāma ir kukuļa došana, piedāvāšana vai apsolīšana pēc tā pieprasīšanas par vēl neizdarītu valsts amatpersonas darbību vai par vēl nepieļautu valsts amatpersonas bezdarbību, kas interpretējama kā „kukuļa – uzpirkšanas“ došana, piedāvāšana vai apsolīšana pēc tā pieprasīšanas, tas ir, kā darbība, kas vērsta uz valsts amatpersonas gribas ietekmēšanu, lai tā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, proti, kukuļņemšanu.

[4] Šādu secinājumu apstiprina krimināltiesību doktrīnā paustā atziņa, ka „kukuļdošana ir aktīvais korupcijas veids, kad persona nolūkā apmierināt savas vajadzības, uzpērk valsts amatpersonas.“[2] Tāpat arī norādīts, ka kukuļdošanas gadījumā nodarījums ir sodāms tikai tad, ja kukulis dots, lai amatpersona „izdarītu vai neizdarītu kādu darbību“. „Panta dispozīcija nepārprotami norāda, ka sodāma ir kukuļa nodošana vai piedāvāšana par vēl neizdarītu amatpersonas darbību, bet, ja tiek dota dāvana – pateicība par jau paveikto, šādu nodarījumu nevar atzīt par kukuļdošanu“.[3]Arī no Krimināllikuma 323.panta komentāriem izriet, ka kukuļdošanas subjektīvo pusi – tiešu nodomu raksturo īpašs nolūks – „panākt, lai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību“.[4]

[5] Norāde uz kukuļdošanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, ietverta Krimināllikuma sākotnējā redakcijā un palikusi nemainīga līdz šim brīdim.

[6] „Kukuļa – pateicības“ došana būtu konstatējama gadījumā, ja materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu persona dotu vai piedāvātu vai apsolītu pēc tā pieprasīšanas valsts amatpersonai par kādu jau izdarītu darbību vai bezdarbību, izmantojot savu dienesta stāvokli, taču tāds regulējums no KL 323.panta neizriet.

[7] Tādējādi, pamatojoties uz atbildības par kukuļdošanu krimināltiesisko regulējumu un krimināltiesību doktrīnā paustajām atziņām, secināms, ka Krimināllikuma 323.pantā nav paredzēta atbildība par kukuļa – pateicības“ došanu. Atbildība par „kukuļa – pateicības“ došanu Krimināllikumā nebija paredzēta arī 2015.gadā.   

2. jautājums – Lūgts sniegt skaidrojumu, vai atbilstoši Krimināllikuma redakcijai, kas bija spēkā no 19.02.2015. līdz 01.12.2015., gadījumā, ja starp kukuļdevēju un valsts amatpersonu, pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja interesēs, ir noslēgta vienošanās par kukuļa nodošanu valsts amatpersonai nākotnē, kukuļdevējam ir inkriminējama kukuļa piedāvāšana, savukārt, kukuļņēmējam – kukuļa piedāvājuma pieņemšana?

[1] Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas redakcija, kas bija spēkā no 2015.gada 19.februāra līdz 2015.gada 1.decembrim, paredzēja atbildību par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

[2] Kā norādīts atbildes uz 1.jautājumu 3. un 4.punktā, saskaņā ar Krimināllikuma 323.pantu sodāma ir kukuļa došana, piedāvāšana vai apsolīšana pēc tā pieprasīšanas par vēl neizdarītu valsts amatpersonas darbību vai par vēl nepieļautu valsts amatpersonas bezdarbību.

[3] Tai pat laikā krimināltiesību literatūrā pausta atziņa, ka „Izņēmums vienmēr būs gadījumā, ja pastāvējusi iepriekšēja vienošanās par kukuļa došanu pēc tam, kad amatpersona būs paveikusi kukuļdevējam nepieciešamo, bet šādu vienošanos var pielīdzināt kukuļa piedāvāšanai“.[5]

[4] Domājams, ka šādas vienošanās pielīdzināšanai kukuļa piedāvāšanai un kukuļa piedāvājuma pieņemšanai ir jākonstatē, ka:

[4.1] kukuļošanas iniciators ir bijis kukuļdevējs, jo jautājumā norādītajā laika posmā KL 323.panta pirmās daļas dispozīcijā vēl nebija norādes uz apsolīšanu dot kukuli valsts amatpersonai pēc tā pieprasīšanas, lai, izmantojot dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, kas izpaudusies kā „cenšanās vienoties ar valsts amatpersonu, kura pieprasījusi kukuli, ka tā par zināmu atlīdzību izdarīs kādu darbību vai atturēsies no tās“.[6]

[4.2] kukuļa piedāvāšana raksturojas ar konkrētu priekšlikumu par dienesta darbību vai bezdarbību, par konkrētu labumu, tas ir, konkrēta veida un apmēra kukuli, nevis ar vispārīga rakstura izteikumiem vai mājieniem par iespējamiem situācijas risinājumiem, nenoteikta veida un apjoma atlīdzību u.tml.;

[4.3] valsts amatpersona pieņēmusi kukuļa piedāvājumu, proti, piekritusi par dienesta darbību vai bezdarbību saņemt priekšlikumā minēto labumu.

[5] Domājams, ka norādītajā situācijā kukuļdevējam varētu inkriminēt kukuļa piedāvājumu, bet kukuļņēmējam – kukuļa piedāvājuma akceptu, ja vienošanās starp abām personām būtu notikusi atbilstoši 4.punktā norādītajiem apstākļiem.

3. jautājums – Lūgts sniegt skaidrojumu, vai gadījumā, kad inkriminēta kukuļa piedāvāšana un šādam piedāvājumam sekojoša kukuļa vai tā daļas nodošana, uzskatāms, ka noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar kukuļa piedāvājuma izteikšanu? Vai noziedzīgā nodarījuma sastāvā ietilpst kukuļa vai tā daļas nodošana un kāda nozīme personas saukšanai pie atbildības un sodīšanai saskaņā ar Krimināllikuma 323. pantu šādā gadījumā ir minētā kukuļa vai tā daļas nodošanai?

[1] Atsevišķos gadījumos Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu vai to daļu dispozīcijas uzbūvētas tādā veidā, ka tajās ietvertas alternatīvas prettiesiskas darbības, kas katra atsevišķi var veidot patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Arī  KL 323.panta pirmajā daļā norādītas trīs alternatīvas kukuļdošanas objektīvo pusi veidojošas patstāvīgas darbības – kukuļa došana, kukuļa piedāvāšana un kukuļa apsolīšana pēc tā pieprasīšanas.

[2] Krimināltiesību teorijā pausta atziņa, ka tādus gadījumus, kad noziedzīgs nodarījums, kas izpaudies vairāku alternatīvu darbību izdarīšanā, kuras paredzētas viena Krimināllikuma panta vai tā daļas dispozīcijā, ja tās saistītas ar viena un tā paša noziedzīga nodarījuma priekšmeta dažādu izmantošanu, krimināltiesībās dēvē par komplicētu atsevišķu (vienotu)  noziedzīgu nodarījumu, kas jākvalificē atbilstoši Krimināllikuma Sevišķās daļas vienam pantam vai panta daļai.[7]

[3] Kā skaidro profesors Uldis Krastiņš, šāda situācija ir “sava veida noziedzīgu nodarījumu legalizētas noziedzīgo nodarījumu ideālās kopības gadījumi”, jo viena un tā pati persona, izdarot vairākas darbības, faktiski realizē vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes, bet ņemot vērā panta, panta daļas konstrukciju, par tām paredzēta tikai viena sankcija. Taču pie soda noteikšanas sankcijas robežās tādai legalizētai noziedzīgu nodarījumu ideālai kopībai ir nozīme.[8]

[4]] Latvijas Republikas Augstākā tiesa norādījusi, ka kukuļa piedāvāšana vērtējama kā atsevišķs uzkūdīšanas gadījums, ko likumdevējs īpaši paredzējis Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā, līdz ar to atzīstot par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Aicinājuma pieņemt kukuli sastāvs ir formāls, tas ir pabeigts ar darbības – aicinājuma pieņemt kukuli – izteikšanas brīdi neatkarīgi no tā, vai uzkūdītais ir vai nav pakļāvies uzkūdītāja ietekmei, jo ar 2012.gada 13.decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā” no KL 323.panta pirmās daļas attiecībā uz kukuļa piedāvājumu izslēgta norāde “ja piedāvājums pieņemts”, tādējādi nesaistot atbildību par kukuļa piedāvājumu ar tā pieņemšanu no valsts amatpersonas puses.[9] Līdz ar to kukuļa piedāvājuma mēģinājums kā noziedzīga nodarījuma stadija nav iespējams.

[5] Kukuļa došana kā objektīvās puses izpausme prezumē kukuļa priekšmeta nodošanu valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tādējādi, lai kvalificētu apsūdzētā darbības kā pabeigtu kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumu, ir būtiski konstatēt, vai valsts amatpersona ir pieņēmusi kukuli vai vismaz tā daļu, vai nē.[10]

[6]  Ja persona ir paudusi gan kukuļa piedāvājumu, gan arī veikusi darbības, kas virzītas uz kukuļa došanu valsts amatpersonai, nodarījums uzskatāms par pabeigtu neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersona ir pieņēmusi kukuli vai tā daļu, vai nē.[11] Tas atbilst krimināltiesību teorijā paustajam: „Ja kaut viena no realizētajām alternatīvajām darbībām veido pabeigtu noziedzīgu nodarījumu, izdarītais jākvalificē kā pabeigts noziedzīgs nodarījums, apsūdzībā norādot arī nepabeigtā nodarījuma pazīmes“. [12]

[7] Tādējādi, pamatojoties uz krimināltiesību teorijas un prakses atziņām secināms, ka gadījumā, ja inkriminēta gan kukuļa piedāvāšana, gan arī tam sekojoša kukuļa vai tā daļas došana, nodarījums uzskatāms par pabeigtu ar kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Tas apstāklis, vai valsts amatpersona kukuli vai tā daļu pieņēmusi vai nē, noziedzīga nodarījuma kā pabeigtas kukuļdošanas kvalifikāciju neietekmē, jo viena no kukuļdošanas sastāva objektīvo pusi veidojošajām darbībām ir pabeigta. Savukārt fakts, ka persona izdarījusi divas darbības, kas veido kukuļdošanas objektīvo pusi, kā arī tas, vai kukuļa došana ir pabeigta vai arī nav izdarīta līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, var ietekmēt soda noteikšanu.

Ar cieņu                                                                    Valentija Liholaja 

[1] Krimināllikums: LV likums. Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr.199/200.

[2] Mežulis D. Korupcijas ierobežošanas krimināltiesiskie līdzekļi. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 90.lpp.

[3] Turpat, 96.lpp.

[4] Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 646.lpp.

[5] Mežulis D. 2003, 96.lpp.

[6] Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. 2019, 644.lpp.

[7] Krastiņš U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 294.lpp.; Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII² nodaļa). Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 126.lpp.; Augstākās tiesas Senāta 06.05.2021. lēmums lietā SKK-226/2021, krimināllieta Nr.11270005218.

[8] Krastiņš U. 2014, 298.lpp.

[9] Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 31.03.2016. lēmums lietā Nr.SKK-25/2016, krimināllieta 11151099514; 05.06.2017. lēmums lietā Nr.SKK-91/2017, krimināllieta Nr.11520034715.

[10] Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 31.03.2016. lēmums lietā Nt.SKK-25/2016, krimināllieta 514.Nr.11151099

[11] Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta: Tiesu prakses apkopojuma 2014/2015. secinājumu 5.2.punkts, 51.lpp. Pieejams: www.at.gov/lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas

[12] Krastiņš U., Liholaja V. 202, 126.lpp.